Теги для нашей библиотеки:

Рефераты бесплатно, реферат бесплатно, курсовые работы, реферат, доклады, рефераты, рефераты скачать, рефераты на тему, сочинения, курсовые, дипломы, научные работы и многое другое.


  Kredоts

Kredоts

Latvijas Universit?te

Ekonomikas un vad?bas fakult?te

refer?ts

KRED?TI

R?ga 2002

SATURS

lpp.

Ievads________________________________________________________________3

1.Kred?ta b?t?ba________________________________________________________4

1.1.Kred?ta nepiecie?am?ba_________________________________________4

1.2.Kred?ta funkcijas______________________________________________5

1.3.Kredit??anas pamatprincipi______________________________________5

2.Kred?tu iedal?jums un

klasifik?cija________________________________________5

2.1.Kred?tu iedal?jums_____________________________________________5

2.2.Kred?tu veidi_________________________________________________6

2.3.Kred?tu

klasifik?cija___________________________________________11

2.4.Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m

_______________________12

Secin?jumi un priek?likumi______________________________________________14

Izmantot? literat?ra ____________________________________________________15

Banku sist?mas monet?rie r?d?t?ji ir tautsaimniec?bas noz?m?gs

indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksm?gs, jo ir

augu?i banku akt?vi, izsniegto aizdevumu apjoms, k? ar? bankas guvu?as

liel?ko pe??u kop? valsts neatkar?bas atjauno?anas.

2001.gad? banku akt?vi, sal?dzinot ar 2000.gadu, ir palielin?ju?ies,

k? ar? ?pa?i strauji ir palielin?jies aizdevumu apjoms.

Liel?kais izsniegto aizdevumu, k? ar? piesaist?to noguld?jumu apjoms

2001.gad? ir bijis priv?tuz??m?jiem un priv?taj?m finansu instit?cij?m.

2001.gad? visvair?k kredit?t? nozare bija tirdzniec?ba, k? ar? apstr?d?jo??

r?pniec?ba un finansu starpniec?ba, t.i., l?zinga, apdro?in??anas

komp?nijas, brokeru sabiedr?bas u.c.

Darba galvenais m?r?is ir raksturot Latvijas komercbanku pied?v?to

kred?tu veidus un re?lo situ?ciju par katru no tiem.

1. Kred?ta b?t?ba

1. Kred?ta nepiecie?am?ba

Kred?ts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko

fiziskaj?m vai juridiskaj?m person?m sniedz kred?tiest?de un kas dod

ties?bas ??m person?m r?koties ar naudu vai cit?m aizvietojam?m liet?m, un

uzliek saist?bas atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez

procentiem.

V?rds “kred?ts” c?lies no lat??u valodas credare – kas noz?m?, tic?t,

uztic?ties. Kred?ta dev?js kred?ta ??m?jam atv?l lieto?anas ties?bas uz

noteiktu naudas summu, bet kred?ta ??m?js uz?emas saist?bas ?o naudas summu

p?c noteikta laika atmaks?t. K? kompens?cija par lieto?anas ties?bu

atdo?anu parasti tiek noteikti procenti.

Ir vair?ki kred?tu nepiecie?am?bas varianti:

. invest?cijas. Investors uz??m?js pak?peniski kr?j procentus no kapit?la

un pe??u no komercsp?j?m. Var paiet ilgs laiks, lai sav?ktu nepiecie?amo

summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties priek??. T? var

ar? bankrot?t. T?p?c vien?g? izeja ir kred?ts. Pat veidojot akciju

sabiedr?bu vai SIA, centraliz?jot investoru l?dzek?us liel?kam objektam,

bez kred?ta reti kad var iztikt. T? kred?ts darbojas k? ekonomikas

att?st?bas svira. Invest?cijas un kred?ts ir cie?i sa??d?ti. Pietiekami

bie?i kred?ts ir invest?ciju ?steno?anas finansi?lais priek?nosac?jums.

Bankas ne??lo naudu speci?listiem, kas r?p?gi izv?rt? invest?ciju gaid?mo

rezult?tu gaid?mo efektivit?ti, riska pak?pi. Dro?a invest?cija – dro?a

kred?ta atmaksa ar procentiem. T?d? k?rt? kred?ts, pirmk?rt, ir

invest?ciju finansi?lais avots; otrk?rt, izv?r? uz??m?jdarb?bu; tre?k?rt,

pateicoties kapit?la t?ram ra??gumam, sekm? procentu no kapit?la

veido?anas; ceturtk?rt, apmaks?jot uz??m?jsp?jas, pal?dz rad?t pe??u;

. apgroz?mo l?dzek?u papildin??ana. Apgroz?mo l?dzek?u daudzums ne tikai

atsevi??? uz??mum?, bet vis? tautsaimniec?b? regul? ra?o?anas un

pakalpojumu apjomu. Kred?ts kalpo apgroz?m? kapit?la un apgroz?bas

kapit?la palielin??anai. Kred?ts apgroz?mo l?dzek?u papildin??anai ir

sevi??i sv?t?gs, ja gad?s l?dzek?u pagaidu iesald??ana, nepiecie?am?ba

strauji main?t sortimentu, partnera ierosme papla?in?t l?gumu;

. bud?eta defic?ts. Vald?ba pl?noto bud?eta defic?tu sedz ar kred?tu,

aiz?emoties no centr?l?s bankas, galvenok?rt lai?ot apgroz?b? iek??j?

aiz??muma oblig?cijas. Nevienm?r?ga valsts ie??mumu iepl??ana var rosin?t

Finansu ministriju banku sist?m? l?gt ?slaic?gu kred?tu;

. par?di par?du seg?anai. Kred?ts vienai no kred?tiest?d?m var kalpot

iepriek??jo par?du dz??anai;

. kred?ts d?rgu pre?u ieg?dei. Da?a relat?vi d?rgu pre?u paliktu bez

piepras?juma, ja nepal?dz?tu ilgtermi?a kred?ts. Tam par piem?ru var?tu

b?t dz?vojamo m?ju vai dz?vok?u ieg?de;

. sezonas sv?rst?bu p?rvar??ana. Ja ?s? period? j?ieg?d?jas izejvielas,

materi?li, kurin?mais visam gadam, bez kred?ta nevar iztikt. Nozare, kam

pla?i nepiecie?ami kred?ti sezonas sv?rst?bu p?rvar??anai, ir

lauksaimniec?ba;

. ?rt?ba, pakalpojums. Kred?ts, ko sa?em ar kred?tkartes starpniec?bu, galu

gal? nepapla?ina naudas pied?v?jumu, bet konkr?t? br?d? sniedz visai ?rtu

pakalpojumu (?auj zin?m?s robe??s pirkt v?lamo bez naudas).

Uzskaitot kred?ta nepiecie?am?bas variantus, nedr?kst aizmirst, ka

debitors non?k kreditora atkar?b? un otr?di. Bankrot?t var firma, fiziska

persona, ja t? nesp?j kred?tu l?dz ar procentiem atdot. Bankrot?t var ar?

banka, ja t?s debitori laikus kred?tus neatdod un nemaks? procentus.

2. Kred?ta funkcijas

Kred?ta funkcijas ir ??das:

1) p?rdales funkcijas;

2) apgroz?bas izmaksu ekonomijas funkcija;

3) valsts ekonomikas zin?ma regul??ana.

Svar?g?k? ir p?rdales funkcija, t? ar kred?ta pal?dz?bu nodro?ina

kapit?la p?rdali tautsaimniec?b?, to novirz??ana no vienas nozares uz citu,

no vieniem ?pa?niekiem pie citiem. T?dej?di k??st iesp?jama ra?o?anas

papla?in??ana ?rpus kapit?la ietvariem, ekonomisk? att?st?ba un l?dzek?u

koncentr?cija izdev?g?kos un perspekt?v?kos virzienos.

Kred?ts regul? ar? kop?jo naudas apriti tautsaimniec?b? un ekonomiskajos

procesos. Ar bankas regul??anas meh?nisma pal?dz?bu tiek ieguld?ti kred?tu

resursi, sa?aurin?ta vai papla?in?ta naudas aprite. Savuk?rt tas papla?ina

vai samazina maks?tsp?j?go piepras?jumu. Kred?ta regul?jo?? funkcija ir

cie?i saist?ta ar citu ekonomisko instrumentu – finansu un cenu meh?nismu –

darb?bu.

3. Kredit??anas pamatprincipi

Lai banka klientam izsniegtu kred?tu tad tai ir j?iev?ro da?i

pamatprincipi.

Pirmk?rt, k?ds ir kred?ta m?r?is? Neatkar?gi no t? vai persona ir

fiziska vai juridiska, bankai ir svar?gi zin?t k?dam m?r?im ir paredz?ts

?is kred?ts. T?p?c, lai sa?emtu kred?tu, bank? ir j?iesniedz

uz??m?jdarb?bas pl?ns, kur? ir par?d?ts, kur nauda tika izlietota un k?

uz??m?js dom? g?t no t? pe??u, lai atdotu par?du bankai.

Otrk?rt, klienta raksturojums un vi?a sp?ja atmaks?t kred?tu. Bankas

uzdevums ir p?rliecin?ties, ka klients ir uzticams, k? ar? j?zina vi?a

finansi?lais st?voklis. Lai to p?rbaud?tu, banka var piepras?t uz??muma

re?istr?cijas apliec?bu, stat?tus, bilanci un p?rskatu par uz??muma

finansi?l?s darb?bas rezult?tiem. K? ar? bankai ir ties?bas piepras?t

dokumentu, kas apliecina, ka kred?ta ??m?js ir sp?j?gs aiz?emto naudu

atmaks?t un sa?emt? naudas summa ir pietiekami nodro?in?ta.

Tre?k?rt, kred?ta nodro?in?jums. Lai kredit??anas rezult?t? neciestu

banka, t? jau savlaic?gi piev?r? tam uzman?bu. Atbilsto?i LR Kred?tiest??u

likuma pras?b?m, kred?tiest?de var izsniegt kred?tu, ja tas ir nodro?in?ts

ar, piem?ram, kustamo un nekustamo ?pa?umu, v?rtspap?riem, galvojumiem.

Svar?gs kred?ta nodro?in?jums ir aizdevuma izsnieg?ana pret ??lu. K?

kred?ta nodro?in?jums kalpo ar? apdro?in??anas sabiedr?bu izsniegt?s

polises par kred?triska apdro?in??anu. Atsevi??os gad?jumos kred?tiest?de

var izsniegt kred?tu ar? bez augst?k min?t? nodro?in?juma, ta?u ??d? veid?

izsniegto kred?tu kopsumma nedr?kst p?rsniegt 15% no kred?tiest?des pa?u

kapit?la.

Ceturtk?rt, aizdevuma apjoms. Saska?? ar LR Kred?tiest??u likumu

kred?ta maksim?lais lielums vienam aiz??m?jam vai savstarp?ji saist?tai

klientu grupai nedr?kst p?rsniegt 25% no bankas pa?u kapit?la.

2. Kred?tu iedal?jums un klasifik?cija

2.1. Kred?tu iedal?jums

Kred?tus, kurus pied?v? Latvijas komercbankas saviem klientiem, var

iedal?t vair?k?s kategorij?s par pamatu ?emot vienas grupas kred?tu kop?g?s

?pa??bas. Kred?tus varam sagrup?t ??d?s attiec?g?s grup?s.

Iedal?jums p?c termi?a:

- ?stermi?a ( l?dz vienam gadam);

- vid?j? termi?a ( no viena l?dz pieciem gadiem);

- ilgtermi?a ( ilg?k par pieciem gadiem).

Iedal?jums p?c nodro?in?juma:

- tie?ais nodro?in?jums ( tas parasti saist?s ar ties?bu pie??ir?anu

attiec?b? uz konkr?tiem l?dzek?iem, kas pieder aizdevuma ??m?jam. T?

veidi ir par?dz?mes, hipot?ka un l?dzek?u ie??l??ana ar vai bez

lieto?anas ties?bu saglab??anu);

- netie?ais nodro?in?jums ( nodro?in?jums bankai, ko garant? tre??

l?gumsl?dz?ja persona, un parasti tas ir garantijas vai kompens??anas

l?guma form?, ar ko tre?? l?gumsl?dz?ja persona uz?emas atbild?bu par

aizdevuma ??m?ja neatmaks?tajiem par?diem).

Iedal?jums p?c termi?a un procentu noteikumiem:

- aizdevumi ar fiks?tu procentu likmi (procentu likme saglab?jas viena un

t? pati no kred?ta sa?em?anas br??a l?dz pat atmaksas beigu termi?am);

- peldo??s jeb sv?rst?g?s procentu likmes aizdevumi ( t?s ir t?das procentu

likmes, kas main?s l?dz ar izmai??m tirgus likm?s);

- aizdevumi uz piepras?jumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta samaksas

termi?a, tos var atmaks?t p?c piepras?juma, un tiem ir sv?rst?gas

procentu likmes);

- termi?aizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un tie ir

j?atmaks? vair?k?s vienl?dz?g?s da??s vai ar? visa summa j?nomaks?

termi?a beigu datum?).

Iedal?jums p?c iesaist?tajiem aizdev?jiem:

- tie?ie aizdevumi ( t? sauc?s aizdevumi, kad banka pati aizdod naudu tie?i

uz??m?jam);

- sindik?taizdevums ( tas rodas, ja uz??m?ja piepras?to l?dzek?u summa ir

p?r?k liela, ko viena banka nevar aizdot, ??d? gad?jum? apvienojas

vair?kas bankas un katra aizdod k?du da?u no kop?g?s summas).

Iedal?jums p?c aiz??m?jiem un aiz??muma m?r?iem:

- komerckred?ts ( t?ds kred?ts, ko pie??ir viena juridiska persona,

piem?ram, pre?u ra?ot?js otrai juridiskai personai, p?rdodot preces ar

atliktu maks?jumu, tas ir, samaksu veicot p?c pre?u pieg?des noteikt?

laik?);

- pat?r?t?ju kred?ts ( to pie??ir tirdzniec?bas uz??mumi un kred?tiest?des

iedz?vot?jiem da??du pat?ri?a pre?u ieg?dei uz nomaksu. ?o kred?tu var

pie??irt gan pre?u, gan naudas veid?. ?im kred?tam ir ilgtermi?a

raksturs);

- augst?ka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ?rzemju vald?b?m, vald?bas

a?ent?r?m vai centr?laj?m bank?m. Faktori, kuri ietekm? sp?ju atmaks?t

par?du ietvert sev? valsts ekonomisko st?vokli, tai skait? t?s darba

sp?ku un dabas resursus utt.);

- projektu finans??ana ( ir l?dzek?u pie??ir?ana v?l pe??u neneso?u objektu

celtniec?bas pabeig?anai, piem?ram, ku?u b?vniec?ba);

- faktorings ( ir klienta iekas?jamo r??inu nopirk?ana par skaidru naudu.

Faktoringa l?gums atbr?vo uz??mumu no konkr?t?s naudas pl?smas

administr??anas, jo ??s r?pes uz?emas faktoringa pied?v?t?js – attiec?g?

finansu instit?cija);

- konta p?rt?ri?s jeb overdrafts ( rodas, ja klients no sava teko?? konta

iz?em vair?k naudas, nek? vi?am tur ir. Kontam var noteikt p?rt?ri?a

limitu, kas klientam dod ties?bas iz?emt naudu ?? limita ietvaros);

- kred?tl?nija ( ir kred?ta iesp?ju pie??ir?anas parasts pa??miens. Tas dod

aiz??m?jam aiz??muma sa?em?anas iesp?ju uz konkr?tiem noteikumiem l?dz

noteiktas summas robe?ai).

1. Kred?tu veidi

Past?v da??das kred?ta pamatformas. Skatoties no makroekonomisk?

viedok?a, tie ir t?di kred?tu veidi, kas dod impulsu ekonomikas att?st?bai.

Komerci?lais kred?ts. ?? kred?ta attiec?bas veidojas tad, ja preci,

t.sk. pakalpojumus p?rdod ar maks?jumu atlik?anu uz v?l?ku laiku. Kred?ta

objekts ir p?rdot?s preces. P?rdo?anas br?d? prece netiek apmaks?ta, bet

kredit?ta. Komerci?lais kred?ts aptver ar? pre?u p?rdo?anu uz nomaksu.

Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis.

No komerci?l? kred?ta ir atvasin?ts akredit?vs un faktorings. B?t?b?

akredit?vam ar kred?tu nav nek?da sakara. Praktiski akredit?vs ir

antikred?ta instruments. Tas ir pirc?ja bankas r?kojums pieg?d?t?ja bankai

apmaks?t pieg?d?t?ja iesniegtos r??inus par nos?t?taj?m prec?m vai

sniegtajiem pakalpojumiem saska?? ar noteikumiem, kas atrun?ti pirc?ja

akredit?taj? iesniegum?.

Lai v?l vair?k pa?trin?tu naudas sa?em?anu, p?rdev?js izmanto

?slaic?gu kred?tu – faktoringu. T? ir komisijas oper?cija, saska?? ar kuru

uz??mums pieg?d?t?js nodod bankai savas ties?bas sa?emt maks?jumu,

piem?ram, par pieg?d?t?ja prec?m, izpild?to darbu utt., un no bankas par to

sa?em liel?ko summas da?u, kuru vi?am pien?ktos sa?emt no sava pirc?ja.

Izsakoties vienk?r??k, preces ?pa?nieks nolemj izmantot faktoringa

pakalpojumu un nosl?dz l?gumu ar banku vai l?zinga sabiedr?bu. P?c l?guma

nosl?g?anas p?rdev?js pazi?o preces pirc?jam par pras?juma ties?bu p?reju

bankai vai l?zinga sabiedr?bai. Kad prece nodota pirc?jam un izsniegts

r??ins, banka nor??in?s ar p?rdev?ju un patur ties?bas piepras?t r??ina

apmaksu pirc?jam.

Faktorings, l?dz?gi k? l?zings, ir finansu ieguves veids, kas neprasa

papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saist?bu faktu. ?is dar?jums

ir izdev?gs ne tikai preces vai pakalpojuma pied?v?t?jam, tas ar? rada

viegl?ku nomaksas noteikumus ar? pirc?jam un savu da?u pe??as g?st ar?

dar?juma nodro?in?t?ja – banka vai l?zinga sabiedr?ba.

Faktoringa izmantot?ju skaits Latvij? nav liels, jo tr?kst pieredzes.

Var secin?t, ka n?kotn? faktorings v?rs?sies pla?um?, jo tas ir sevi??i

izdev?gs vairumtirdzniec?b?, pirk?anas un p?rdo?anas oper?cij?s, kur

komercl?gumi paredz nomaksu pa etapiem ilg?k? laika posm? ?r?j?s

tirdzniec?bas dar?jumiem, kam nor??inu periods ir ilg?ks. T?p?c tas ir

visvienk?r??kais kred?toper?cijas veids, jo var ?tri tikt pie naudas,

neiesald?jot apgroz?mos l?dzek?us, kas kav?tu uz??muma att?st?bu un

pal?nin?tu l?dzek?u apriti.

Faktoringu var?tu izmantot krietni vair?k uz??mumu, jo tas tie?i

samazina debitoru par?dus. Tas rada iesp?ju uz??mumiem vair?k l?dzek?u

Страницы: 1, 2


Рекомендуем

Опрос

Какой формат работ для вас удобней?

doc
pdf
djvu
fb2
chm
txt
другой


Результаты опроса
Все опросы